Eiropas zinātnieki uzskata, ka klimats Eiropā kļūst arvien neparedzamāks. Eiropas Savienībā arvien biežāk nākas saskarties ar karstumu un sausumu, taču sastopamas arī ilgstošas lietusgāzes, kas izraisa plūdus. Sausums un lietusgāzes nav nekas labs, taču pastāv risks, ka šādām laikapstākļu anomālijām ir tālejošas sekas: nevienmērīga nokrišņu sadalījuma dēļ Eiropas upes ir strauji izsīkušas.
Kas notiek ar Eiropas upēm
Saskaņā ar Eiropas meteorologu datiem 2018., 2019. un 2020. gadā šajā reģionā tika novēroti ilgstoši periodi bez nokrišņiem. Pēdējo trīs gadu laikā pavasara un vasaras nokrišņu daudzums ir samazinājies salīdzinājumā ar gada vidējo rādītāju, un pat spēcīgas lietusgāzes nav glābušas situāciju – upes Eiropā ir kļuvušas seklākas.
2018. gadā eksperti reģistrēja rekordlielu ūdens līmeņa kritumu reģiona upēs: rudenī vairāk nekā trešdaļa Eiropas ūdensceļu cieta no ūdens trūkuma. Un runa ir ne tikai par samazinātu nokrišņu daudzumu, bet arī par samazinātu ūdens daudzumu, kas ieplūst vasaras ledāju kušanas laikā. Tas ir nopietns trieciens ne tikai ūdens ekosistēmām, bet arī reģiona ekonomikai, jo daudz kas ir atkarīgs no upju plūsmas pieejamības un upju piepildījuma. Pirmais ir lielo apdzīvoto vietu apgāde ar ūdeni, kas bieži tiek veikta, ņemot ūdeni no upēm. Protams, ir arī alternatīvi avoti, taču pāreja uz tiem prasīs laiku, un, ņemot vērā vispārējo ūdens resursu izsīkšanas tendenci, arī ezeri, ūdenskrātuves un pazemes ūdens slāņi pēc kāda laika cietīs no ūdens trūkuma. Otrkārt, ir hidroelektrostaciju darbība, kas arī ir atkarīga no stabilas upes plūsmas. Turklāt nedrīkst aizmirst arī par lauksaimniecības ūdensapgādi un upju navigāciju – arī šīs cilvēku darbības jomas cietīs no nokrišņu daudzuma samazināšanās un upju līmeņa pazemināšanās. Ņemot to vērā, zinātnieki jau tagad aicina rast risinājumu ūdens problēmai, kas drīzumā skars lielu daļu Eiropas. Mākslinieks zīmē haizivis, kas "peld" gaisā Protams, Ziemeļeiropas un Skandināvijas valstīm pagaidām par to nav īpaši jāuztraucas – galvenās grūtības gulstas uz Dienvideiropas un Centrālās Eiropas iedzīvotāju pleciem. Eksperti norāda, ka sausums ir izteiktāks reģiona dienvidos, valstīs ar Vidusjūras klimatu, taču ilgstošs nokrišņu trūkums ir novērots arī ziemeļu reģionos. Diemžēl globālie atmosfēras procesi patiešām mainās, un klimata zonas pakāpeniski pārvietojas uz ziemeļiem, liekot cilvēkiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Elbas upe, 2020. gada vasara Kur tas notiek
Reina ir svarīga transporta artērija Eiropā Kam ir sliktākā veiksme
Sausums Spānijā Dalīties ar šo:
Saistītās ziņas
Lidojoši automobiļi: pasaules autobūves nākotne vai miljonāru privilēģija?
Negaidīts atklājums: spēcīgas lietusgāzes var izraisīt vulkāna izvirdumu Havaju salās
Cilvēki spiesti pamest savas mājas: Irānā sākusies ūdens krīzes ēra
Kur pasaulē ir visvairāk skābā lietus gadījumu un kāda ir situācija Krievijā?
23 no Čārlza Hatfīlda slepenajām sastāvdaļām: kā amerikānis lija lietus
