Raksta blogeris ar nosaukumu silver-slider:
Noišvānšteinas pils ir tik skaista, ka, skatoties uz to, vienkārši nevar noticēt, ka tā ir īsta. Ceļojot pa Eiropu, esmu redzējis daudz dažādu piļu, bet šī pils izceļas.. Kāpēc? Iespējams, tā dizaina autors ir Ludvigs II. Traģiska likteņa karalis. Viņa laikabiedri viņu nekad nesaprata, un tagad ikvienā suvenīru veikalā Bavārijā ir pilns ar pils attēliem.. Kāds tad ir tās noslēpums? Sāksim secīgi.
Neišvānšteinas pils nosaukums tulkojams kā “Jaunais gulbju akmens”. Tā tika uzcelta divu sagruvušu cietokšņu vietā. Karalis Ludvigs II nolēma, ka šī būs viņa sapņu pils, un lika veikt klinšu spridzināšanu, lai pazeminātu plato par aptuveni 8 metriem, tādējādi radot vietu, kur sākt darbu. Pēc tam tika uzbūvēts ceļš. 1869. gada 5. septembrī tika ielikts pamatakmens šīs milzīgās pils celtniecībai. Karalis personīgi pārbaudīja katru projektu un tik aktīvi piedalījās diskusijās, ka pils galu galā tika uzskatīta par viņa personīgo darbu. Ejot augšup pa ceļu, mēģinājām iztēloties, kā akmeņi tiek nogādāti būvniecībai. Tas bija garš ceļš! Nevaru iedomāties, cik daudz cilvēku un zirgu bija iesaistīti, jo pils tika uzcelta salīdzinoši ātri! Tomēr, pateicoties šai būvniecībai, apkārtējo ciematu iedzīvotājiem vienmēr bija stabilas un labi apmaksātas darba vietas. Starp citu, tāpēc Ludvigs bija ļoti populārs tautā.) Gornajas Šorijas megalīti: senās civilizācijas un dabas objekta uzbūve Pa ceļam var apbrīnot Bavārijas ainavas.. 1869.-1873. gadā tika uzcelti vārti un pabeigtas vairākas telpas. Būvdarbi ritēja ļoti spraigā tempā, taču visas ieceres pilī nebija iespējams īstenot, tāpēc 1884. gadā karalis nolēma pārcelties uz nepabeigto pili.. Līdz tam laikam ap viņu jau bija cieši savijies pils intrigu apvārsnis. Interesants fakts: vienkāršā tauta, kā jau iepriekš minēju, dievināja Ludvigu, savukārt galma ļaudis patiesi uzskatīja viņu par ārprātīgu un gatavoja augsni, lai atņemtu karalim varu. Šeit, manuprāt, būtu jāizdara liriska atkāpe un nedaudz par Ludvigu II. Vēsturnieki uzskata, ka Ludviga ģimenē nebija nekādu sentimentu. Stingrs karaļa tēvs, auksta karaliene māte.. Kopš bērnības Ludvigs bija mākslas cilvēks – viņa mīļākais komponists bija Vāgners, viņš pats mācījās mūzikas instrumentus un dievināja teātri. Ludvigam bija brālis Otto, kurš bija jautrs cilvēks un neprātnieks. Viss bija labi, līdz brālim tika diagnosticēti nopietni psihiski traucējumi.. Otto visu atlikušo mūžu pavadīja psihiatriskajā slimnīcā. Un fotogrāfijā ir jauns Ludvigs II. Ludvigs kļuva par karali 18 gadu vecumā. Viņš bija neticami izskatīgs, sievietes viņu apbrīnoja, bet pašas no viņa izvairījās. Taču spiediena dēļ (viņam vajadzēja mantinieku!!!) viņš saderinājās ar Sofiju Bavārijas, savas tuvās draudzenes Elizabetes Austrijas jaunāko māsu. Taču no tā nekas neiznāca. Kādu dienu viņš vienkārši pārtrauca saderināšanos. Viņa dzīvē nebija citu sieviešu. Vēsturnieki diskutē, vai Ludvigs bija homoseksuāls. Nav atrasts apstiprinājums, lai gan Ludvigs laiku pa laikam uzrunāja dažādus izklaidētājus. Bet viņam tie bija vajadzīgi kā rotaļlietas.. Viņš varēja pa nakti aizvest mīļoto mākslinieku uz ezera krastu un palūgt viņam nolasīt dzejoli.. Gadu gaitā karalis arvien vairāk attālinājās no pasaules. Dvorinieki bija sašutuši, apspriežot to, ka viņiem bija jāmeklē kalnos karalis, lai parakstītu valsts dokumentus.. Klīda baumas, ka Ludvigs pavada vakarus ar neeksistējošiem tēliem – aizdedzina sveces un sarunājas ar tiem.. Viņš aizgāja uz Neišvānšteinas pili un dzīvoja tikai naktīs, par ko viņu sāka dēvēt par “Mēness karali”. Vietas šeit ir patiešām neparastas.. Sāk izplatīties baumas par karaļa garīgo slimību. Vai tā bija taisnība? Neviens to nekad neuzzinās. 1886. gada 8. jūnijā ārstu padome pasludināja Ludvigu II par “nedziedināmi vājprātīgu”, pamatojoties uz liecinieku liecībām un personīgi neredzot pacientu, un nākamajā dienā viņš tika pasludināts par rīcībnespējīgu. 12. jūnija pusnaktī Neišvānšteinā ieradās komisija, lai viņu nogādātu ārprātīgo patversmē. Taču tas nenotika. Nākamajā dienā, jau citā pilī, pa ceļam uz Minheni, Ludvigs devās pastaigā ar psihiatru profesoru. Viņu mirstīgās atliekas tika atrastas Starnbergas ezera seklajos ūdeņos tajā pašā dienā ap pulksten 23.00. Kas notika, neviens tā arī neuzzināja.. Karaļa nāves brīdī pils vērtība pārsniedza septiņus ar pusi miljonus marku. Pēc sešām nedēļām nākamais reģents nolēma atvērt pili maksas apmeklētājiem, lai atmaksātu parādus un pakāpeniski pabeigtu projektu.. Līdz 1899. gadam parāds bija pilnībā samaksāts. Neišvānšteina tagad ir stabils Bavārijas ienākumu avots.. Un Ludvigs ir iemīļots vēsturisks tēls, kurš nekad nezaudē savu popularitāti.. Šis ir skats uz Hohensvangau pili, kur viņš uzauga. Jūs nevarat fotografēt iekšpusē. Taču, ja es teiktu, ka pils ir ļoti skaista, tas nebūtu pārspīlējums. Pils ir skaista gan no ārpuses, gan no iekšpuses.. Un interjerā dominē Vāgnera operu ilustrācijas un senas vācu leģendas. Visskaistākais skats uz Neišvānšteinu paveras no netālu esošā Marienbrūķes tilta. Lūk.. Pasaku pils.. Foto un teksts – Avots
“>
Dalīties ar šo:
Saistītās ziņas
Kropfahnšteinas – klintī paslēptās “alas pils” – noslēpumi
Kas notika ar Romanovu pilīm pēc dzimtas iziršanas?
Kā pasakā: Gerberšteinas pils, kas slavena ar saviem krāšņajiem dārziem un dīvainajiem dzīvniekiem
Trīs pilis Polijā, kur joprojām notiek kaut kas neizskaidrojams
5 senās pilis Baltkrievijā, kas atstāj iespaidu uz tūristiem
