Galu galā, ja zvaigznes deg – vai tas nozīmē, ka kādam tas ir vajadzīgs? Tāpat ir arī ar mūsu planētas radībām – tās var spīdēt kāda iemesla dēļ. Simtiem dzīvu radību, pat dažām tarakānu sugām, piemīt šī superspēja, kas var likt tām izskatīties diezgan jauki.
Bioluminiscence ir skaistākā dabas parādība, bet, protams, tā nav radusies, lai mēs ar jums to apbrīnotu. Dabā nav nekā par velti, un pat luminiscencei ir sava funkcija. Piemēram, uz planētas sastopamas aptuveni 70 spīdīgo sēņu sugas: par dažām no tām esam runājuši šeit. Tomēr šai spējai ir pavisam vienkāršs izskaidrojums: spīdoša sēne parasti piesaista kukaiņus, kas palīdz tai pārnēsāt sporas un vairoties.
Mēs esam apkopojuši planētas apbrīnojamākās radības, kas spēj spīdēt, un vēlamies jums par tām pastāstīt vairāk.
Ugunsputni
Runājot par būtnēm, kas spēj spīdēt, nāk prātā tieši ugunskrupji. Šiem kukaiņiem vēdera apakšpusē ir īpašs orgāns, kas pārošanās laikā parasti spīd. Šī “laterna” norāda, ka tās īpašniekam ir vajadzīgs draugs. Mēs jau vairākkārt esam stāstījuši par ugunskrupjiem visā pasaulē: piemēram, šeit ir raksts par apbrīnojamo Vaitomo alu, bet šeit – par Indijas mežiem.
Vaitomo ala Jaunzēlandē. Foto: waitomo.com Uz Zemes ir aptuveni divdesmit tūkstoši ne sevišķi patīkamu radījumu – daudzkāji, saukti arī par diplopodiem. Taču dažas to sugas ir ļoti interesantas, jo tām piemīt bioluminiscējošas spējas. Tās ir iemācījušās spīdēt ar maigu gaismu, lai brīdinātu dzīvniekus: patiesībā spīdošās daudzkājītes ir indīgas. Vēl viens supervaronis mūsu izlasē ir garnele Heterocarpus ensifer. Garnele pati no sevis nesvīst, bet, tiklīdz tā “nobīstas” vai drīzāk sajūt ienaidnieku, tā izstaro mirdzošu mākoni. Tas novērš uzmanību: kamēr ienaidnieks mēģina saprast, kas atrodas tā priekšā, garnele var ātri atkāpties un pazust no redzesloka. Mākslinieks zīmē haizivis, kas "peld" gaisā Foto: wikipedia.org Gliemezis Hinea brasiliana, kas, starp citu, dzīvo Austrālijā, nevis Brazīlijā, kā jūs varētu domāt, ir viens no nedaudzajiem gliemežiem, kas spēj spīdēt. Taču tas tiek darīts viltīgos nolūkos – lai pasargātu sevi no ienaidnieka. Zaļais spīdums parādās, kad gliemezis ir pamanījis plēsēju, piemēram, krabjus. Pats gliemezis slēpjas savā čaulā, un mirdzums rada ilūziju par daudz lielāku čaulu, nekā tas ir patiesībā. Parasti tas maldinātu ienaidnieku, taču papildus maldināšanai gliemezis var arī atriebties savam ienaidniekam. Fakts ir tāds, ka spīdums piesaista arī kādu lielāku plēsēju, kuram krabji var būt labs ēdiens. Pat šie pretīgie radījumi var spīdēt, un viena no vispretīgākajām sugām – milzu tarakāns Lucihormetica no Dienvidamerikas. Turklāt tā ir vienīgā radība, kas izmanto savu mirdzumu, lai maskētos: Lucihormetica tumsā kļūst līdzīga klikšķu vabolei, no kuras plēsēji izvairās, jo tā ir indīga. Tiesa, šis tarakāns ir diezgan rets un sen nav redzēts, tāpēc pastāv iespēja, ka tas ir izmiris. Daudzas kalmāru sugas var spīdēt, bet visinteresantākās no tām dzīvo Japānas piekrastē un ir pazīstamas kā spīdīgie kalmāri. Parasti tie ir dziļūdens radījumi, bet nārsta laikā šie gliemji nāk piekrastē, un japāņu zvejnieki to izmanto. Foto: pinimg.com Tātad šīs jūras uguntiņas var ne tikai apbrīnot naktī, bet arī nobaudīt, atšķirībā no visiem pārējiem mūsu izlases varoņiem. Tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc kalmāri ir iemācījušies spīdēt. Iespējams, tas ir veids, kā viņi piesaista upuri, vai arī tas ir signāls, ka viņi meklē partneri. Un visbeidzot, parunāsim par vēl vienu briesmoni no okeāna dzīlēm – makšķernieku, kuram ir spīdošs stienis. Tas, ka šīs radības muguras spuras pirmajai daļai ir garš izvirzījums, patiešām atgādina makšķeri ar ēsmu galā. Tas spīd tumsā un ar savu mirdzumu piesaista upurus. Un, protams, pārsteidzošākie bioluminiscences piemēri, ko varam novērot, pateicoties planktonam: tas naktī padara jūru mirdzošu. Mums ir vesels raksts, kas veltīts apbrīnojamām pludmalēm, kurās varat baudīt šādu izrādi. Foto: Virginia Sea Grant / flickr.com
Stuburkaulnieki
Motyxia suga, kas sastopama sekvoju mežos. Foto: commonnaturalist.com Garneles
Gliemeži
Foto: livescience.com Tarakāni
Foto: wikipedia.org Kalmārs
Makšķernieks
Grenlandes ceratijas mātīte, kas izaug līdz metram gara. Foto: wikipedia.org Planktons
Dalīties ar šo:
Saistītās ziņas
Pārsteidzoši fotoattēli no Indijas rezervāta, kur katru nakti iedegas miljoniem svecīšu
Viņi staigā pa ūdeni un neiegrimst: smagākās radības, kas spēj skriet pa ezeriem
Mīkla ir 150 gadus veca, bet ne visi to joprojām spēj atrisināt
Sēnes, kas spīd, un vēl 13 dabas brīnumi
Radošuma virsotne: 16 neticami finālisti prestižajā debesskrāpju dizaina konkursā
