Raksta blogeris ar nosaukumu alkopona:
Ziniet, krievi ir tik ļoti pieraduši pie iedomātas pārliecības, ka viņi dzīvo vislasītākajā valstī pasaulē, ka viņi vienkārši nespēj izvairīties no šī ērtā fakta iestarpināšanas kādā sarunā. Laikrakstu virsraksti, kas labprāt par to kliedz no galvenajām lappusēm, ne īpaši pieķeras šādas statistikas izcelsmes pamatojumam. Mīts par lasīšanu Krievijā jau gadiem ilgi ir iesakņojies mūsu smadzeņu zemapziņā un joprojām tiek atbalstīts ar ļoti apšaubāmu pasaules statistiku.
Padomju laikā grāmatu izplatīšanas sistēma skolām, bibliotēkām, valsts grāmatnīcām un citām izglītības iestādēm uzrādīja atzīstamus rezultātus. Partija teica, ka tas ir nepieciešams, un visā valstī tika izplatīti vairāki miljoni atļauto daiļliteratūras izdevumu eksemplāru, kas bija sajaukti ar KPFSR pēdējā kongresa stenogrammām. Majakovskis bija atļauts, Brodskis nebija atļauts, Šolohovs bija atļauts milzīgos tirāžos, bet Dovlatovs bija atļauts pagrīdes samizdātā. Šodien mūsu valstī 10 000 eksemplāru tirāža tiek uzskatīta par literatūras lauka uzplaukumu, bet kaut kur ārzemēs, neizglītotās un nelasošās valstīs, daži autori tiek izdoti simtiem tūkstošu eksemplāru tirāžā.
Ja google meklē informāciju par visvairāk lasošo tautu, uz monitora uzreiz parādās informācija par Krieviju, lai gan tā nav pamatota ar kādiem vērā ņemamiem faktiem, bet gan ar dažām aptaujām, un saskaņā ar RBC ziņām 59% krievu GfK aptaujā norādīja, ka viņi lasa katru dienu vai vismaz reizi nedēļā. Protams, šādās aptaujās mēs ierindojamies lasītāko valstu pirmajā desmitniekā, taču mēs aizmirstam, ka vidējais amerikānis gadā izlasa 12 grāmatas, bet krievs – 3. Un somi? Tās nav viena no visvairāk lasošajām valstīm. Šīs mazās valsts galvaspilsētā, kurā ir tikai nedaudz vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, ir tikai 37 bibliotēkas, kurās katru gadu tiek izsniegti aptuveni 9 miljoni grāmatu. Grāmatu krājuma attīstību nelasošā tautā atbalsta valsts, un pilsētā pastāvīgi rodas vai tiek modernizētas bibliotēkas. Jaunā, tā sauktā “tautas” bibliotēka nav izņēmums. Dienvidāfrikā sieviete veido dabiska izmēra konditorejas skulptūras Oodi tautas bibliotēka Helsinkos Somijas neatkarības simtgadei Helsinki nolēma uzcelt nevis kādu bezjēdzīgu pieminekli, bet gan bibliotēku ar pamatīgu 98 miljonu eiro budžetu. Bibliotēkai tika izvēlēta vieta pilsētas centrā, netālu no dzelzceļa stacijas, autoostas un pilsētas parlamenta. Ir tiesa, ka pilsētas vadība nolēma, ka tuvākajā nākotnē šo vietu šķērsos tunelis, tāpēc nolēma jauno konstrukciju veidot kā garu, simts metrus garu tiltu. Tūlīt starp vietējiem iedzīvotājiem sāka izplatīties baumas, ka koncepcijas pamatā ir arī šī informācija, proti, pirmais stāvs ir telpa zem tilta, bet trešais stāvs – virs tā. Lai gan paši arhitekti no somu biroja ALA Architects, kas īstenoja projektu, runā par nedaudz citu mērķi. Atbilstoši viņu iecerei pirmais stāvs bija pilsētas laukuma paplašinājums, un tā koncepcijā autori vadījās pēc vēlmes radīt ideālu tikšanās vietu. Mājīgs un lēts restorāns ar biznesa pusdienām, ērtiem krēsliem un nelielu kinoteātri tālajā stūrī. Bibliotēkas direktore Anna-Maria Soininvaara pieticīgi sauc Oodi par “Helsinku viesistabu”, kas ir atvērta gan iedzīvotājiem, gan viesiem. Jāatzīmē, ka bibliotēkas iekštelpu “pildījumu” cilvēki izvēlējās paši, un ierēdņi, kas celiņus kaisīja ar savām smiltīm, nepateica somu jauniešiem, kā viņiem jādzīvo un kā jāiekārto grāmatu templis. Tika veikta aptauja, un populārākās idejas tika īstenotas ēkas pirmajā stāvā. Ko Somijas iedzīvotāji vēlējās redzēt jaunajā ēkā? Datori, bet vai to klātbūtne bibliotēkā mūsdienās ir pārsteigums? Praktiski bezmaksas 3D printeri, kur jāmaksā tikai par palīgmateriāliem, vinila griezēju, overlokeru un izšūšanas mašīnu, liek ne tikai cilvēciski apskaust, bet arī laimīgi plātīt ar rokām. Tāpēc ir arī modernie UV drukas printeri. Somi ir diezgan muzikāla tauta, un viņu grupas ir pazīstamas arī ārpus savas valsts robežām, tāpēc ideja par ierakstu studijas ierīkošanu bibliotēkā guva atsaucību un tika īstenota pēc iespējas labāk. Iekštelpās ir bungu komplekti, sintezatori un, protams, mikrofoni. Pierakstieties uz noteiktu laiku un ierakstiet savu jauno albumu. Forši? Kas tur vēl ir? Oodi rīko komiksu zīmēšanas un projicēšanas darbnīcas, kā arī ir spēļu istaba ar Xbox, kas paredzēta visu vecumu pieaugušajiem zēniem. Tur ir dizainera stūrītis, kur bērni mācās veidot attēlus, un īsta virtuve, kur notiek gatavošanas nodarbības. Kā ar trešo stāvu? Tā iegremdē jūs grāmatu paradīzē ar panorāmas stiklojumu un skatu platformu zem klajas debess. Šeit papildus dažādu darbu kolekcijai ir arī neliela kafejnīca, kur, paņemot krūzi kafijas, var atpūsties uz krēsliem, baudīt grāmatu lasīšanu un bezmaksas wi-fi vai aprunāties ar draugiem par augstām tēmām. Publikācijas ir pieejamas krievu, arābu, turku un pat somāliešu valodā, ja nepieciešams. Ko jūs domājat par šādu bibliotēku? Starp citu, cik ilgs laiks pagājis, kopš Sanktpēterburgā, lasītākās nācijas kultūras galvaspilsētā, parādījās jauna bibliotēka, un cik liela tā ir? Un cik daudz cilvēku dienā iziet cauri tās durvīm? Foto un teksts – Avots
Foto no https://www.admagazine.ru 
Foto https://www.fontanka.ru/ – Tuomas Uusiheimo, Helsinki Marketing 
Dalīties ar šo:
Saistītās ziņas
No renesanses šedevra līdz mājiņai mežā: deviņas bibliotēkas, kas iedvesmo lasīt
Ko papildus pilij un rātsnamam apskatīt Vyborgā: Alvara Ālto bibliotēka
Kāpēc Portugāles bibliotēkā gadsimtiem ilgi dzīvo sikspārņi
16 bibliotēkas, kuras vēlaties apmeklēt, pateicoties to ēteriskajam radošumam
Kā senie slāvi lasīja grāmatas
