Daudzi cilvēki zina, ka iepriekšējos laikmetos uz Zemes ir bijuši globāla apledojuma periodi. Šajos skarbajos laikos mūžīgā ledus apgabali stiepās tālu aiz polārajiem reģioniem, un temperatūra visā planētas teritorijā bija daudz zemāka nekā mūsdienās. Taču planēta paliek tādā pašā attālumā no Saules, tāpēc siltuma plūsma paliek aptuveni tāda pati. Kāds ir iemesls tik krasām izmaiņām un globālai klimata atdzišanai Zemes pagātnē?
Globālais apledojums
Zemes ģeoloģiskajās liecībās atrodami vairāki liela mēroga apledošanas piemēri. Pētnieki konstatē vismaz sešus globālās atdzišanas periodus, kad ledus klāja ievērojamu platību un ietekmēja visas planētas klimatu. Pēdējais lielais apledojums uz mūsu planētas notika pavisam nesen, pirms 200-25 tūkstošiem gadu, kad ledāju lauki ziemeļu puslodē nolaidās līdz 40-50º platuma grādiem. Šie apgabali tagad lielākoties atrodas subtropu klimata zonā.
Joprojām nav viennozīmīga zinātniska izskaidrojuma šiem atdzišanas gadījumiem. Kāds runā par kontinentu izvietojuma ietekmi un to pastāvīgo dreifu visā Zemes vēsturē, citi norāda uz izmaiņām florā un faunā, kas izraisījušas izmaiņas atmosfēras gāzu sastāvā, un ir versijas, kas saistītas ar globālajiem klimatiskajiem cikliem, kuri atkārtojas visas planētas pastāvēšanas laikā. Astronomi ir ierosinājuši savu versiju par globālo atdzišanu – viņuprāt, tā ir saistīta ar Saules aktivitātes samazināšanos. ASV zinātnieki ir aprēķinājuši, kā planētas klimatu ietekmēs saules staru spilgtuma samazināšanās. Matemātiskā modelēšana ar daudziem ievadparametriem ir parādījusi, ka nekas nav jāmaina globāli – pat nelielas izmaiņas radīs ilglaicīgu ietekmi. Mēs noskaidrojām, ka, ja Saules staru spožums samazināsies tikai par 2 % un planēta šādā režīmā izdzīvos 10 000 gadu (kas ģeoloģisko standartu izpratnē ir pilnīgs sīkums), tas izraisīs globālu atdzišanu. Tas pats notiks, ja spilgtums samazināsies par 0,3%, un planēta šādā stāvoklī pastāvēs 40 000 gadu. Augošās ledus cepures atstaros vairāk saules gaismas, un galu galā globālās atdzišanas process pastiprināsies pats no sevis. Tas saskan ar citiem datiem par mūsu planētas klimatu, taču nav pilnīgi skaidrs, kas izraisīja saules staru spilgtuma samazināšanos. Viena no iespējām ir tāda, ka pie vainas bija ilgstoša vulkāniskā aktivitāte, ko izraisīja ģeoloģiski procesi planētas iekšienē: suspendēto daļiņu daudzuma palielināšanās atmosfērā varētu būt izraisījusi Saules “aptumšošanos”. Cita teorija ir tāda, ka uz Zemes ir nokritis liels meteorīts vai ka mūsu planētas tuvumā ir sadūrušies divi debesu ķermeņi. Mākslinieks zīmē haizivis, kas "peld" gaisā Bet visa šī planētu atdzišana ir interesanta no cita viedokļa. Izrādās, ka planēta var mainīties līdz nepazīšanai salīdzinoši īsā laika posmā, ja tikai nedaudz mainās kāds parametrs, piemēram, saules staru intensitāte. Saprotams, ka arī pretējais ir taisnība: ja saules siltums palielināsies pat par nelielu procenta daļu, ilgtermiņā planētas klimats mainīsies līdz nepazīšanai.
Lūk, kā planēta izskatījās pēdējā globālā apledojuma laikā Cik liela nozīme ir saules staru intensitātei?
Daudz kas uz mūsu planētas ir atkarīgs no saules staru intensitātes. Klimats mainās ļoti strauji
Dalīties ar šo:
Saistītās ziņas
