Meksikas Campeche štatā, pusstundas brauciena attālumā no robežas ar Gvatemalu, atrodas senās maiju pilsētas Calakmul jeb Chicnaab, kā to sauca tās iedzīvotāji, drupas. Tā bija galvaspilsēta vienai no karaļvalstīm, kas pēc saviem labākajiem laikiem gāja bojā un saplūda apkārtējos džungļos. Kalakmuls atrodas ārpus galvenajiem tūrisma maršrutiem un nav tik bieži apmeklēts kā slavenās pilsētas Čičen Itca vai Palenke. Šī iemesla dēļ pilsētu pamazām pārņem džungļi, un viss, ko šodien var redzēt, ir divas varenas piramīdas, kas paceļas virs koku vainagiem.
Maiju civilizācijai nebija formālas valsts, bet tā sastāvēja no vairākām lielām pilsētām-valdībām, kas savā starpā pastāvīgi karoja. Šī nebeidzamā cīņa par varu un ietekmes sfērām noveda pie tā, ka lielās pilsētas, kuru valdnieki zaudēja kārtējo kauju, strauji panīka, un to iedzīvotāji pārcēlās uz pārtikušākām vietām. Tā tas bija Kalakmulā, kas bija Kanulu karaļvalsts galvaspilsēta un uzplauka līdz pat astotajam gadsimtam. Kalakmulas valdnieki bija nemitīgos konfliktos ar kaimiņu karaļvalstīm. Savā uzplaukuma laikā, kas saskaņā ar arheologu aplēsēm bija mūsu ēras III-VIII gadsimtā, karalistes galvaspilsēta bija liela pilsēta ar līdz pat 5000 dažādām ēkām, un tās iedzīvotāju skaits varēja sasniegt 60 000 cilvēku. Diemžēl Kalakmulas karaļvalsts galvaspilsētas galvenais celtniecības materiāls bija mīkstais kaļķakmens, kas neveicina ēku saglabāšanos. No visām Kalakmulas celtnēm, kas saglabājušās līdz mūsdienām, izceļas divas piramīdas – 55 un 45 metrus augstas. Tā kā par pilsētu ir saglabājies ļoti maz informācijas avotu, šīm piramīdām nav pat nosaukumu, un zinātnieki tās dēvē par Structur I un Structur II. Gornajas Šorijas megalīti: senās civilizācijas un dabas objekta uzbūve Pēc kārtējās sakāves ar kareivīgajiem kaimiņiem Kalakmulā iestājas krīzes laiks. Šo periodu raksturo neliela apbūve un pakāpeniska iedzīvotāju aizplūšana. Arheologi uzskata, ka senās galvaspilsētas pagrimums sākās astotajā līdz devītajā gadsimtā, kas daļēji sakrīt ar visas maiju civilizācijas krīzes sākumu Jukatānā. Līdz brīdim, kad šajā apvidū ieradās spāņu kolonizatori, pilsētas apkārtnē bija maz maiju iedzīvotāju, un pati Kalakmula bija sākusi aizaugt ar džungļiem. To atklāja tikai pagājušā gadsimta 30. gados lidojuma laikā virs džungļiem. Arheologi ir ķērušies pie Kalakmulas drupu izpētes, taču pašlaik darbu apgrūtina ieaugušie krūmāji. Vienā no piramīdām atradās Kanulas karaļvalsts valdnieka kapenes, un, iespējams, ka pati būve kalpoja kā templis.
Dalīties ar šo: