Katrai tautai ir dažādi radinieku nosaukumi. Kad runa ir par mūsu tuvākajiem un mīļākajiem, mēs, visticamāk, nesapratīsimies, bet, ja iedziļināmies mazliet dziļāk.. Neskaidrības rodas, kad mūsu radinieki apprecas vai apprecas. Mēs iegūstam jaunus ģimenes locekļus. Kā tos nosaukt un nesajaukt? Ir brāļi, māsasbrāļi, znots, svainis, vedekla, māsa, sieva. Noskaidrosim šī jautājuma būtību.
Tātad, ja tu precies un tavam mīļotajam ir brālis, viņš ir tavs svainis. Ja tavam mīļotajam ir māsa, viņa ir tava svaine.
Znots nepārprotami ir meitas laulātais. Bet ne tikai tas. Māsas vīrs un māsas vīrs ir arī sievas vīrs. Tāpat ir ar vedeklu. Viņa vispirms ir dēla dzīvesbiedre. Taču ģimenē nav visas vedeklas. Ja brālim un vīra brālim ir likumīgi reģistrēti laulības biedri, arī viņi būs vedeklas. Vedekla ir dēla sieva attiecībā pret viņa tēvu. Līgavainis ir viena no pāra – vīra vai sievas – tēvs. Māte ir sievas māte vai vīra māte. Tēvs un sieva – sievas tēvs un sievas māte. Iespējams, ir arī brālis no sievas puses. Laulātajam viņš būtu svainis. Ja sievai ir māsa, viņu sauc par svaini. Ja sievas brālim ir dēls, viņš ir svainis. Austrumeiropā brāļus un māsas mēdz dēvēt arī par švageriem. Mākslinieks zīmē haizivis, kas "peld" gaisā Interesanti, kā sauc brāļu otrās pusītes viena attiecībā pret otru. Mūsu valoda ir dāsna ar nosaukumiem: māsas māsa, māsas māsa, māsas māsa, māsas māsa. No otras puses, māsas māsīcai nav tādas pašas šķirnes. Tikai radinieki. Attiecībā uz pārējiem radiniekiem – sievas radiniekiem: brāļadēliem, tētām, onkuļiem un vecmāmiņām – viņiem nav īpašu vārdu. Arī otrādi. Kā viņi tika saukti pirms laulībām, tā arī tiek saukti. Ja iedziļināsimies dzimtas līnijā, var nonākt pie vecvecvectēva (parasti vecvecvectēva pēc tēva līnijas) un vecvecvecmāmiņas (vecvecvecmāmiņas). Zinātniskajā literatūrā ir tāds termins kā brāļi un māsas. Ar šo terminu apzīmē kopīgu vārdu visiem brāļiem un māsām, kas pieder tiem pašiem vecākiem, ja nav jānorāda sieviešu vai vīriešu dzimtes. Bieži gadās, ka tēvs vai māte var nebūt asins tēvs. Tad ir pamāte un patēvs, tas ir, ne asins māte un ne asins tēvs. Bērnus šajā gadījumā sauc par pamāteitu (adoptētā meita) vai patēvs (adoptētais dēls). Ir arī tēvoči un tantes. Lieli un mazi. Lielie tēvoči un tantes ir vecvecāku māsas vai brāļi, mazie tēva vai mātes brāļi. Viņi ir brālēni un māsīcas. Daži tos sauc rietumnieciski – brālēns vai māsīca. Un, ja tos lieto vecajā krievu valodā, tos sauc par sis un brotan. Ja cilvēki ir pareizticīgie, viņi saņem krustvecākos. Dzimušajiem vecākiem tie ir kum (krusttēvs) un kuma (krustmāte). Un kopumā stāsts par vārdu izcelsmi ir šāds. Radinieku nosaukums cēlies no indoeiropiešu protovalodas. Nav precīzi zināms, kā tie parādījās mūsu senčiem. Vienīgais, ko mēs varam teikt, ir tas, ka tas notika apmēram pirms 7000 gadiem. Interesanti, ka vārdiem “mans” un “tētis” ir viena sakne. “Māsasmeita” ir fonētiski līdzīga indoeiropiešu saknei, kas nozīmē “jautrs”. Bet nav skaidrs, kāpēc māsīca ir jautra. Vai ir iespējams, ka mūsu senčiem piemita īpašs rakstura vieglums? Znots un znots atsaucas arī uz senajiem vārdiem. Znots nozīmē ģimenes daļu, klanu . Vedekla nozīmē piesaistīto, t. i., ģimenes locekli. Starp citu, vācu valodā to sauc Schnur (“aukla”). Indoeiropiešiem nebija īpašas terminoloģijas attiecībā uz sievas radiniekiem. Vispirms bija jānosauc vīrieša radinieki. Māte, vīramāte, tēvs, vīramāte – tie visi nāca daudz vēlāk. Tie cēlušies no baltu-slāvu protovalodas. Tas notika pirms 3000 gadiem. Latviešu, lietuviešu un dažas citas valodas ir cēlušās no baltu-slāvu protovalodas. Šos vārdus ir vieglāk saprast. “Māte-māte” nozīmē “dzimis”. “Māte-māte” ir radies no “tēva-tēva”. “Znots” nozīmē “piešūts”. Princips ir tāds pats kā attiecībā uz “vedeklu”, t. i., tiešu asinsradniecību. Svoyak balto-slāvu valodā nozīmē mūsu cilvēks, t.i., mūsu pašu, tuvs draugs. Mūsdienās mēs vieglprātīgi nosaucam radiniekus. Kamēr viņi ir dzīvi un veseli. Taču senos laikos tam bija liela nozīme. Mūsu klasika sāka sajaukt radinieku vārdus. Ivana S. Turgeņeva grāmatā var sastapties ar šādu frāzi: “Pie tautas atnāca māsīca. Un tagad mēs visi zinām, ka pāvestam nav sievu māsu. Tikai māte. Lūk, vēl viens piemērs. Atcerieties V. S. Vysockis dziesmā: “Klausies, Zina, neaizskar savu svaini, lai kāds viņš būtu, bet viņš ir radinieks..”. Zinai tiešām nevajadzētu kritizēt savu svaini, jo viņš ir viņas, nevis Vaninas radinieks. Viņš ir viņas brālis.
Dalīties ar šo:
