Kā baktērijas grauj cilvēka imunitāti

Mikroorganismi var dzīvot harmonijā ar imūnsistēmu, bet visbiežāk tie ir mūsu ienaidnieki. Daudzus baktēriju “genocīdus” mēs nemanām, un tikai daži no tiem izpaužas kā drudzis un citas nepatīkamas sekas.

Kāpēc mums vajadzīga imunitāte

Pastāv uzskats, ka pakalpojums darbojas labi, ja par to pat nedomā. Parasti mēs to varam teikt par viesmīļiem vai apkopējiem. Kamēr, pateicoties viņu “tīrajam” darbam, mēs tos neredzam un nesaskaramies ar problēmām, viss ir kārtībā. Tas pats attiecas uz imunitāti. Jo labāk tā darbojas, jo mazāk pamanām tās grūtības.

Imunitāte pasargā mūs no dažādām slimībām

Baktērijas darbojas kā sava veida treniņš imūnsistēmai visa mūža garumā. Kad tas pirmo reizi sastopas ar ienaidnieku, tas īsti nezina, ko darīt, bet vēlāk mācās un nākotnē izmanto līdzīgu algoritmu. Dažas slimības ik pa laikam izdodas izskaust tādā pašā veidā, citas – ne tik ļoti. Daļēji tāpēc, ka arī baktērijas spēj pielāgoties un attīstīties, mūsu imūnsistēmai ir jāmācās ar tām cīnīties.

Baktērijas precīzi uzlauž mūsu imūnsistēmu

Piemēram, pret saaukstēšanos, no kuras cilvēki slimo bieži un bieži, nav zāļu. Organisms pats iznīcina tās izraisošās baktērijas. Mēs varam tikai mazināt simptomus ar medikamentiem. Lai gan vējbakas jeb vējbakas vispārpieņemtā valodā – vējbakas – imūnsistēma atceras, un ārkārtīgi retos gadījumos cilvēks var saslimt atkārtoti. Tas nozīmē, ka ne visas baktērijas spēj “ielauzties” mūsu organismā un iekļūt tajā. Monaša universitātes zinātnieki ir atklājuši vienu no mikrobu iekļūšanas mehānismiem.

Kāda ir pētījuma būtība

Austrālijas eksperti ir pētījuši baktēriju ietekmi uz cilvēka organismu un atklājuši, ka tām ir sava taktika. Lai izvairītos no tā, ka tos pamanītu imūnšūnu “stingrā apsardze”, tie izdala īpašus toksīnus, kas deaktivizē mitohondrijus. Aizsardzība saskata, ka ar tām kaut kas nav kārtībā, un ieslēdz apoptozi. Tas nozīmē, ka tās pašiznīcinās, tādējādi ļaujot baktērijām izkļūt cauri.

Dienvidāfrikā sieviete veido dabiska izmēra konditorejas skulptūras

Mitohondriji

Pētnieki pārbaudīja savu teoriju praksē. Tās spēja kontrolēt apoptozi un mazināt iekaisumu pelēm. Rezultātā testa subjektiem ievērojami samazinājās risks inficēties ar bīstamām baktērijām. Starp pēdējām bija arī E. coli. Zinātnieki to arī pārbaudīja un spēja to apturēt, nekaitējot dzīvniekiem. Viņi uzskata, ka šis pētījums nākotnē būs izmantojams cīņā pret cita veida baktērijām.

Ko tas mums nozīmē

Zinot, kā baktērijas ielaužas mūsu organismā, zinātniekiem būs vieglāk izstrādāt aizsardzību pret tām. Piemēram, radīt jauna veida zāles, kas novērš vai neitralizē šo toksīnu iedarbību. Iespējams, ka, veicot šos pētījumus, mēs varētu daudz mazāk slimot.

Dalīties ar šo:

Saistītās ziņas

Romantiskas baktērijas: zinātnieki pirmo reizi novērojuši mikrobu saplūšanu Lidojoši automobiļi: pasaules autobūves nākotne vai miljonāru privilēģija? Zinātnieki atklāj baktērijas, kas barojas tikai ar gaisu Kosmosa pionieri: vai Zemes baktērijas varētu radīt dzīvību uz citām planētām? Iespējams, ka dzīvība tomēr nāk no kosmosa