19. gadsimta Krievijā jautrās pastkartes bija īpaši pieprasītas. Austroungārijā tās pirmo reizi parādījās 1869. gadā. Tos izgudroja Heinrihs fon Stefans. Francijas-Prūsijas kara laikā (1870-1871) kārtis kļuva populāras abu karojošo armiju karavīru vidū. Karavīriem patika sūtīt mājās atklātas vēstules ar interesantām ilustrācijām. Šo ideju atbalstīja uzņēmēji.
Jau 1872. gadā pastkartes sāka uzvaras gājienu Eiropā. Tās tika publicētas Šveicē, Luksemburgā, Zviedrijā, Norvēģijā, Anglijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Serbijā un Krievijā. Krievijas pastkaršu uzņēmumi izmantoja Eiropas poligrāfijas sasniegumus, un tās tika iespiestas galvenokārt Vācijā un Francijā. Daudzas izdevniecības piederēja ārzemniekiem. Piemēram, slavenie Šēra, Knebels un Rihards bija vācieši, bet Daziaro piederēja itālim.
Melnbaltās pastkartes tika pārdotas par 5 kapeikām, krāsainās – par 10 kapeikām. Salīdzinājumam – maizes klaips maksāja pusi kapeikas. Daudzus gadus vēlāk pastkartes tika apkopotas albumos un pārskatītās kolekcijās. Viena no masveidīgākajām izdevniecībām Krievijā bija Sarkanā Krusta labdarības komiteja (Sv.Jevgeņijas draudze). Komitejas sastāvā bija daudzi krievu mākslinieki: N. K. Rērihs, I. E. Repins, V. M. Vasņecovs. Meistari gleznoja īpaši labdarības mērķiem. Savas darbības laikā kopiena publicēja vairāk nekā 6400 pastkaršu. Pirmajos gados tirāža nepārsniedza 2000 eksemplāru, bet līdz 1906. gadam tā pieauga līdz 10 000 eksemplāru. Pastkartēs bija slavenu mākslinieku reprodukcijas: I. Repins, B. Kustodjevs, M. Dobužinskis. Ilustrāciju tēmas bieži bija veltītas pareizticīgo svētkiem un Bībeles tēmām. Tomēr ne mazāk populāras bija arī vietēja satura pastkartes, tā sauktās “pastkartes pieaugušajiem”. Dienvidāfrikā sieviete veido dabiska izmēra konditorejas skulptūras Krievu humoristisko zīmējumu pirmsākumi meklējami “luboky pictures”. Pastāv versija, ka nosaukums “lubok” cēlies no Lubjankas – Maskavas ielas, kur dzīvoja šo attēlu zīmētāji. Pastkartes tika iedalītas vairākos veidos: “spīdīgs”, “emalja ar zeltu”, “plīšs”, “aristokrātisks” un citi.
“>
“>
“>
Dalīties ar šo: