Šodien ir aptuveni 900 Fajumas portretu. Tās izceļas ar savu reālismu un detalizētību. Katrā portretā ļoti precīzi attēlots cilvēka izskats, un eksperti apgalvo, ka Rietumos šāda veida reālisms parādījies aptuveni sešus gadsimtus vēlāk.
Pirmās gleznas tika atrastas El Fayoum oāzē, tāpēc portreti ir tā nosaukti. Šodien šī oāze ir senākā saglabājusies pilsēta Ēģiptē (starp citu, šajā materiālā mēs stāstījām arī par citām senākajām planētas pilsētām, kurās cilvēki dzīvo vēl šodien). Patiesībā šādi mirušo attēli tika atrasti visā Ēģiptē, bet visvairāk to bija vietējā nekropolē. Iesakām ielūkoties ēģiptiešu acīs un vēlreiz apbrīnot viņu reālistisko attēlojumu, kā arī senās pasaules apbedīšanas kultūru.
Dažiem ēģiptiešiem nāves maskas aizstāja portreti
Vispirms ķermeni mumificēja, tad ietina īpašos audumos un sejas vietā uzlika portretu.
Protams, šāda portreta izmaksas nav saglabājušās, taču varam pieņemt, ka tās bija augstas. Tolaik materiāli un krāsas bija ļoti dārgi, tāpēc mākslinieki Senajā Ēģiptē vairāk piederēja pie amatniekiem. Zinātnieki ir detalizēti izpētījuši faumu portretus un secinājuši, ka visi to īpašnieki piederēja pie turīgās augstākās militārpersonu, reliģisko amatpersonu šķiras vai bija valsts ierēdņi. Mākslinieks zīmē haizivis, kas "peld" gaisā Piemēram, ir ģimenes kapenes, kurās atrastas visu ģimenes locekļu mūmijas. Dažos gadījumos portreti tika darināti sievai un bērniem, un tieši apzeltīta maska rotāja vīriešu mūmiju. Pirmie grieķi Ēģiptē ieradās Aleksandra Lielā iekarojumu laikā (4. gs. p.m.ē.). Viņi bija tikai karavīri un militārpersonas. Bet, protams, hellēni dzīvoja ne tikai Faimā un citās grieķu apmetnēs. Svešinieki stājās laulībā ar ēģiptietēm, un līdz romiešu ierašanās laikam (romiešu periods sākās 30. gados p.m.ē.) iedzīvotāji jau bija ļoti sajaukti. Vietējie iedzīvotāji tolaik bija ne tikai ēģiptieši, viņi bija kļuvuši par hellēnistiskajiem ēģiptiešiem. Protams, no mūmijām tika ņemti DNS testi. Lai gan ārēji grieķu kultūras ietekme bija redzama (to varēja sajust rotaslietās uz sieviešu kakla, ģērbšanās veidā, matu sakārtojumā), gēni nebija tik “ātri”. Šajos pētījumos fiksēta ģenētiskā pēctecība, taču vairāku gadsimtu garumā svešzemju valdīšanas ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem ģenētiskā līmenī bija niecīga vai tās vispār nebija. Pēc asinīm fayoum portretu varoņi joprojām bija tie paši ēģiptieši. Starp citu, šos apbedīšanas portretus var apskatīt arī Krievijā: Puškina muzejā Maskavā ir 23 vienību kolekcija. Tikmēr piedāvājam iepazīties ar kāda mākslinieka projektu, kas atdzīvina senas statujas un maskas, tostarp Faijuma portretus.
Prakse nebija lēta, un ne katrs varēja atļauties portretu.
Pārsvarā šie portreti tika veidoti augstākajai sabiedrības šķirai.
Starp citu, tolaik izmantoja arī nāves maskas, taču tās bija dārgākas.
Šie portreti tapuši Ēģiptei interesantā laikā, kad tā kļuva par daļu no Romas impērijas.
Portretus sāka gleznot 1. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet jaunākie atradumi datējami ar 3.-4. gadsimtu pēc mūsu ēras.
Karstais un sausais Ēģiptes klimats palīdzēja saglabāt šo meistardarbu košās krāsas.
Attēli sniedz ieskatu ne tikai ēģiptiešu apbedīšanas tradīcijās.
Eksperti uzskata, ka tie asimilē grieķu kultūru ar ēģiptiešu.
Un ne tikai kultūra, bet arī iedzīvotāji
Bet, protams, romieši viņus visus uzskatīja par ēģiptiešiem, un paši vietējie iedzīvotāji sevi vairāk uzskatīja par grieķiem.
Viņi valkāja grieķu modes ietekmētu apģērbu un saviem bērniem deva grieķu vārdus.
Fajumas portreti atspoguļo šo sarežģīto kultūru sintēzi, kas valdīja tajā laikā.
Ir kaut kas dziļi mulsinošs, skatoties acīs kādam, kas dzīvojis tik sen.
Portreti ir uzgleznoti tik naturālistiski, ka rodas sajūta, it kā uz tevi skatītos dzīvs cilvēks.
Dalīties ar šo: